Mēs dzīvojam laikā, kad par savu atpūtu ir jācīnās, — ja neesi droša par to, ko patiešām vēlies, tad dzīvo autopilotā un laiku, ko varētu veltīt sev, tev nozags tie, kuriem nespēsi pateikt „nē".
Pieredzē par to, kā iemācīties atpūsties un izbaudīt atpūtu, lai savā darbā un dzīvē būtu produktīva, dalās reputācijas vadības aģentūras „Lejiņa & Partners" dibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.
Foto no Dagnijas personiskā arhīva
Pirms desmit gadiem, kad Dagnija bankā vadīja Komunikāciju nodaļu, viņa nonāca krīzē, saskaroties ar diagnozi „veģetatīvā distonija”. Nereti cilvēki, kuri meklē risinājumus, nonākot šādā situācijā, saprot, ka dzīvē jāievieš pārmaiņas — jāmaina darbs, vajadzīga jauna vide, varbūt pat jāšķiras. Tas nebija stāsts par Dagniju, jo visas pamatlietas dzīvē viņu apmierināja. Bet trūka viena — līdzsvara jeb balansa. Šodien, kad viņas dzīve ir strukturēta un tajā ir laiks gan atpūtai, gan pašattīstībai, gan darbam, Dagnija ir pateicīga par toreizējo pieredzi, ko dēvē par ieskriešanu sienā. Tas ļāvis saprast, ka ārējie apstākļi nav pie vainas, jo mēs paši diezgan bieži izvēlamies ceļus, pa kuriem ejam. Un ļoti bieži to darām neapzināti, vienkārši peldot pa dzīvi.
Ja tev ir plānotājs, pievērs uzmanību tam, ka brīvdienām tajā atvēlēta vismazākā vieta. Tas netieši norāda uz to, ka pārsvarā ir vērts plānot jautājumus, kas risināmi darba dienās un darba laikā. Tas ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem. Ja pierakstīsi ne tikai savus nodomus, kas saistīti ar darba jautājumiem, bet arī plānotos ceļojumus, nedēļas nogales priekus un pat ikdienas atpūtas mirkļus, būs lielāka iespēja, ka tos realizēsi un spēsi izbaudīt. Jo darīsi to apzināti! „Es plānoju, lai varētu neplānot. Plānoju darbu, lai varētu neplānot atpūtu. Savā dienas plānā ierakstu nodomu atpūsties, tādējādi sev pasakot „jā”, lai citiem man būtu vieglāk pateikt „nē”. Ja skaidri nezinu, ko gribu, tad daudz vieglāk ir citiem pateikt „jā”. Protams, krīzes situācijā darbs var iespraukties manā atpūtā, bet kā bāze vakarā man parasti ir plānota atpūta, tas ir mans brīvais laiks, ko sargāju kā lauvene.
Ja zinu, ka man atpūta ir vajadzīga, lai es uzlādētu savas baterijas un būtu produktīva darbā, to sapratīs jebkurš klients un darbinieks. Un nav jāgaida atvaļinājums vai brīvdienas, prieka mirkli var ieplānot katru dienu — tas var būt laiks ar sevi pastaigā, grāmatas lasīšana, telefona saruna ar draudzeni vai vecākiem, pusstunda kafejnīcā, iedzerot kafiju.
Katrai no mums jāizvēlas tas, kas tobrīd ir nepieciešams un sagādā prieku. Galvenais to darīt apzināti, nevis dzīvot autopilotā,” stāsta Dagnija.
Ķermenis, prāts & gars Šobrīd Dagnijai jau ir izstrādāta strukturēta sistēma, kas palīdz ikdienā gan produktīvi strādāt, gan atpūsties, bet pirms desmit gadiem, kad viņa saskārās ar veģetatīvo distoniju, Dagnijai bija skaidrs, ka viņai ir vajadzīgs laiks, lai atjaunotu dialogu ar sevi. „Man likās, ka rīts ir laiks, ko varu kontrolēt — piecelties agrāk par vīru un veltīt šo laiku sev. Pamēģināju un sapratu, ka divas stundas, ko no rīta pavadu kopā ar sevi, kā mugurkauls iedod trajektoriju visai dienai.” Kopš tā laika Dagnija no rītiem ceļas piecos, tomēr uzsver, ka svarīgākais nav tas, cikos tu celies, bet gan tas, kā pavadi pirmo rīta stundu vai viņas gadījumā — pirmās divas stundas. Toreiz Dagnija par savu pieņēma populārā līderisma guru Robiņa Šarmas formulu 20:20:20, kas nozīmē katru rītu divdesmit minūtes veltīt ķermenim un tikpat daudz prātam un arī garam. Piemēram, divdesmit minūtes pavingrot, divdesmit minūtes pameditēt, divdesmit minūtes lasīt grāmatu vai saplānot dienas nodomus un uzdevumus. „Rīta zelta stunda, veltīta sev, palīdz sevi sakārtot ārā esošajam troksnim. Celšanās piecos no rīta šobrīd ir glorificēta, par to uzrakstīts daudz grāmatu, veiksmīgi uzņēmēji atzīst, ka ceļas piecos, bet, manuprāt, tas liecina arī par cilvēka motivāciju dzīvot intensīvi un interesanti.
Es ceļos tik agri, jo zinu, ka mans rīts būs interesants. Ja kaut kas no rīta man nesanāk — pavingrot, meditēt —, es sevi par to nešaustu. Sākumā noteikti ir vajadzīga struktūra, lai varētu pierast pie jaunajiem paradumiem, jo jaunu paradumu ieviešana tomēr ir pašdisciplīnas treniņš.”
Struktūra sniedz brīvību
Pirms pāris gadiem Dagnijas ikdienā parādījās vēl kāds jaunums, kas ļāvis viņai vēl labāk strukturēt savu laiku un pārraudzīt, kam viņa velta uzmanību, iespējams, to nemaz neapzinoties. Angliski to sauc bullet journal. Tā ir pasaulē nu jau plaši izplatīta kustība, kas palīdz strukturēt laiku, būt produktīvākai un veiksmīgāk izcīnīt savu brīvību. Latviski nav viena vārda, kurā varētu ietver bullet journal pamatdomu — tas ir tevis pašas gatavots, zīmēts un pierakstīts plānotājs, kurā ir gan tavi nodomi, gan idejas, gan mērķi, gan dienasgrāmata. Ja ievadīsi gūglē vārdu savienojumu bullet journal, atradīsi neskaitāmus šī žurnāla dizaina un pieraksta variantus.
Dagnija teic, ka šī sistēma viņai palīdzējusi sakārtot dzīvi. „Te pierakstu dažādas idejas un darāmo, katru rītu pierakstu trīs konkrētās dienas misijas, piemēram, šodien viena no manām misijām ir šī intervija. Kad izdaru, atzīmēju, ka esmu īstenojusi. Ir lietas, ko visu laiku pārrakstu un vēl neesmu izdarījusi, un tad ir godīgi sev jāpasaka, ka to vajag izsvītrot, jo tas man nav pietiekami svarīgi. Pirms katra mēneša sākuma pierakstu kladē uzzīmēju gaidāmo mēnesi un uzrakstu mērķus trīs kategorijās — ķermenis, prāts un gars, tāpat atzīmēju, kas man šomēnes ir svarīgi personīgi, ģimenē un draugu attiecībās. Esmu pierakstījusi arī savas pateicības, dienai beidzoties, pozitīvos ieradumus, atzīmējot, kad esmu tos izpildījusi un kad neesmu, — vai tiešām esmu piecēlusies piecos, meditējusi, dzērusi no rīta zaļo kokteili, nogājusi 10 000 soļu, devusies skriet. Man, piemēram, šķiet, ka ceļos piecos katru dienu, bet tabulā redzu, ka katru dienu to nemaz neesmu atzīmējusi, bet kopumā šis ieradums ir izpildīts 80% gadījumu. Svētdienas vakarā vai pirmdienas rītā uzzīmēju gaidāmo nedēļu un tāpat pierakstu, kas man šonedēļ būs svarīgi.” Dagnija rāda savu bullet journal, kurā minēti ne tikai darba jautājumi, bet katru dienu vienā un tajā pašā laikā ieplānotas brokastis un pusdienas, un pēc pusdienām viņa vienmēr dodas pastaigā, tāpat kā no rīta pirms brokastīm un vakarā pēc darba, lai dienā noietu 10 000 soļu, jo sapratusi, ka tas viņai dod milzu enerģiju. Tāpat viņas plānā parādījies ieraksts happy hour jeb laimīgā stunda — viņa nesen ik dienu sākusi sev ieplānot prieka momentus.
„Kāds, ieraugot manu pierakstu kladi, varbūt teiktu — ārprāts, vai tā ir dzīve, ja viss ir saplānots?! Bet es uzskatu, ka jābūt struktūrai, lai būtu brīvība. Šādi es strādāju pie tā, lai man būtu vairāk brīvības un atpūtas, un es atpūtu patiešām varētu izbaudīt.
No stresa menedžmenta viedokļa pierakstīšanai ar roku ir pierādīts terapeitisks efekts — saliekot visu uz papīra, iespējams izmest no galvas to, kas nomoka. Pētījumi rāda, ka 40-50% no sava laika mēs pavadām, bažījoties par pagātnē neizdarītajiem darbiem un par nākotni.
Tavs enerģētiskais laiks
Plānojot gan darbus, gan atpūtu, svarīgi rēķināties ar to, kad esi visdarbīgākā un aktīvākā, proti, kurš ir tavs enerģētiskais laiks. Ja tu visaktīvāk vari strādāt tieši no rīta, ņem to vērā, plānojot darbus, kas prasa visvairāk enerģijas. Tieši tāpat vari plānot arī atpūtu — enerģiskajās stundās plāno aktīvu atpūtu, bet citā laikā — pasīvu. Šo rakstu lasot, daļa cilvēku noteikti teiks — man nav laika tam visam, vēl daļa, iespējams, ironiski citēs filmas „Mans draugs — nenopietns cilvēks” galveno varoni, kurš teica — laiks ir nauda. Un turpinās skriet savā vāveres ritenī. Šāda attieksme agri vai vēlu var beigties ar ieskriešanu sienā.
„Ko nozīmē tas, ka cilvēki saka — man nav laika? Ja tu novērtētu, cik daudz laika pavadi, skatoties telefonā, izrādītos, ka laiks ir, bet tev vienkārši nav svarīgs kaut kas cits, ko tajā laikā nedari, jo nedisciplinē sevi. Esmu sapratusi, ka tieši laiks, nevis mantas vai nauda, ir mana bagātība.
Laika pārbagātība ir tas, uz ko tiecos, protams, zinot, ko tajā laikā darīšu. Pētījumi rāda, ka laimīgāki ir tie cilvēki, kuri izvēlējušies laiku, nevis naudas pelnīšanu. Man svarīgāka ir nevis jauna mašīna, bet ieguldīšana pieredzē, jēgpilna atvaļinājuma pavadīšana, ceļojums. Un pēc tam būs dalīšanās prieks par piedzīvoto.” Dagnija uzskaita to, kas, viņasprāt, liedz izbaudīt atpūtu - stress, perfekcionisms, iedomātie dzīves mērķi, ambīcijas. „Ir jābūt ambīcijai dzīvot, bet visas ambīcijas, kas saistītas ar materiālo, ir ciešanu pilns ceļš, kas neļauj atslābt, jo visu laiku vajag labāku mašīnu, māju, drēbes.”
Kā tev patīk atpūsties?
Ir ļoti svarīgi sev atbildēt uz jautājumu, kas tev ir atpūta, — būt vai darīt? Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka atpūta noteikti ir kaut kas saplānots un aktīvs. Bet atpūta var nozīmēt arī būt dabā, ar draugiem, sarunās vai vienkārši ļauties. Ir tādi cilvēki, kuri nekad nav apstājušies un uzdevuši sev jautājumu — kas man ir atpūta? Ko man patiešām patīk darīt? Tādi cilvēki peld pa straumi un rīkojas līdzīgi Džūlijas Robertsas varonei filmā „Bēgošā līgava” — viņa vienmēr apgalvoja, ka viņai garšo tieši tā pagatavotas brokastu olas, kādas vislabprātāk ēda vīrietis, ar kuru viņa tobrīd satikās, jo nezināja, kā pagatavotas olas garšo tieši viņai.
Mēs esam ļoti dažādi, tāpēc tev jābūt godīgai pret sevi, lai saprastu, kas tev der un patīk. Vienam atpūta ir pilsēta, koncerti, restorāni, vīns, cilvēku kompānija. Otram — intīma sabiedrība, daba, fiziski pārgājieni. Trešajam - darbs dabā lauku saimniecībā. Ceturtajam — garīgie meklējumi. Apsēdies un uz lapiņas uzraksti visu, kas tev dod prieku, jo atpūta irtas, kas tev sagādā prieku. Atpūsties nozīmē uzlādēt savas prieka un gandarījuma baterijas. Un atpūtas rezultātā iestājas sirdsmiers.
Atpūtas mikrodozēšana
Dagnija jau pirms desmit gadiem, kad vēl strādāja bankā, sāka lietot jēdzienu „pašlaiks" — tas ir laiks, ko velti savai personīgajai vai profesionālajai attīstībai.
Mums vislabāk pazīstamais pašlaiks ir atvaļinājums, kad iespējams uzlādēt savas baterijas. Un, ja esi ieplānojusi atvaļinājumā doties ceļojumā, tad tā ir arī plānota atpūta. Skaidrs, ka visos uzņēmumos nav iespējams paņemt mēnesi garu atvaļinājumu. Laikā, kad Dagnija strādāja bankā, arī viņa to nevarēja atļauties, tomēr šobrīd, kad pati vada savu uzņēmumu, katru gadu jau laikus ieplāno mēnesi garu atvaļinājumu siltajās zemēs, ko dēvē par pašmēnesi, piemēram, maija beigās viņa atgriezās no Nepālas, kur ierobežojumu dēļ pavadīja sešas, nevis četras nedēļas, kā bija plānojusi. „Katru gadu savam mēnesim lieku klāt vēl vienu nedēļu, un pagājušajā gadā man jau bija divus mēnešus garš atvaļinājums „pārziemošanai" siltajās zemēs. Es to varu atļauties, jo esmu uzņēmēja, bet domāju, ka šobrīd visu iriespējams sarunāt. Ja kāds no maniem darbiniekiem gribētu divus mēnešus garu atvaļinājumu un mēs to laikus saplānotu, tad tāda iespēja būtu. Cits jautājums — vai es apmaksātu divus mēnešus. Bet tas ir prioritāšu jautājums." Tomēr Dagnijaiesaka visus spēkus neveltīt tikai ikgadējam atvaļinājumam, jo reiz arī viņa tā darīja — visu gadu strādāja, galvu nepacēlusi, tad paņēma mēnesi garu atvaļinājumu, aizbrauca uz ārzemēm un pēc tam atgriezās, lai atkal vienpadsmit mēnešu strādātu teju bez atelpas. Tas var beigties gan ar to, ka nespēj atslēgties no darba, gan ar dabisku ķermeņa reakciju — saslimšanu.
Tāpēc, katram mēnesim iesākoties, izvērtē, kad varēsi atpūsties. Skaidrs, ka tām vajadzētu būt sestdienām un svētdienām. Ja tās ir vienīgās iespējamās brīvdienas, svarīgi atbildēt uz jautājumu — ko man nozīmē brīvdienas, un kā es tās pavadīšu? Viena no lielākajām kļūdām ir stundām ilga pavadīšana mobilajās ierīcēs. Ja pamēģināsi tās atslēgt, brīvdienas būs pilnīgi atšķirīgas — kļūsi daudz vērīgāka pret sevi un apkārtējiem. „Pirms daudziem gadiem pirmoreiz gāju pārgājienā viena pati. Mēs ar draugiem braucām uz Enguri, viņi gribēja makšķerēt, bet es izkāpu ātrāk un visu dienu viena pati gāju pa mežu, līdz sasniedzu viņus. Тā diena man atvēra acis — sapratu, cik interesanti ir būt pašai ar sevi. Es daudz dodos pastaigās dabā, tas man ir ļāvis pašai ar sevi sadraudzēties. Vienatnē esmu spiesta uz sevi koncentrēties, spilgtāk izgaismojas tas, kas man der un neder, patīk un nepatīk, sagādā prieku un nesagādā."
Dagnijas izdomāts koncepts ir pašdiena piektdienās, ko viņa sāka praktizēt, vēl strādājot bankā, un tas nenozīmē, ka piektdienas bija brīvas. „Kad man konstatēja veģetatīvo distoniju, es analizēju savu kalendāru un sapratu, ka man nav laika reflektēt par to, ko es daru, nav iespējas pabeigt iesāktos darbus, jo visu laiku esmu kopā ar citiem cilvēkiem. Man ienāca prātā, ka piektdienās vismaz neplānošu sapulces. Pat ja būšu darbā, tas būs pašlaiks man profesionāli. Tam piekrita arī citi kolēģi. Mēs arī šobrīd uzņēmumā neorganizējam sapulces piektdienās. Šādu pašdienu ir iespējams organizēt jebkurā uzņēmumā, ja vien ir interese un atsaucība no vadības. Turklāt darbinieku iekšējās aptaujās parasti atklājas, ka visvairāk cilvēkiem strādāt traucē sapulces. Uztaisi sava kalendāra „fotogrāfiju" un novērtē, vai tev ir pietiekami daudz saplānotu sapulču arī ar sevi."
Vienu vasaru, vēl strādājot bankā, Dagnija izmantoja atvaļinājumu piektdienās. Viņa mobilizējās, lai savus pienākumus izpildītu četrās dienās, un jau ceturtdienas pēcpusdienā viņai sākās brīvdienas. Vēlāk Dagnija izlasīja grāmatu par četru darba dienu nedēļu, un šobrīd uzņēmumā to praktizē, piektdienas nosaucot par pašdienām personīgajai un profesionālajai attīstībai. Tas nozīmē, ka jebkurš var piektdien darīt to, ko uzskata par vajadzīgu, — iet pārgājienā, doties uz izstādi, organizēt pikniku vai arī iet uz darbu. „Es ticu enerģijas menedžmentam un tam, ka mums enerģija kaut kur ir jāņem. Kā vadītāja esmu ieinteresēta, lai mani darbinieki būtu enerģiski un aktīvi, tāpēc enerģijas avoti ir jāieplāno, un atbilde tam irčetru darba dienu nedēļa, kur piektdiena var kļūt par mobilizējošu faktoru, lai darāmo paveiktu četrās dienās."
Tomēr par atpūtas zelta formulu Dagnija uzskata pašlaika mikrodozēšanu, un tas nozīmē, ka apzināta atpūta vajadzīga ik dienu, jo tas visas dienas garumā dod enerģiju, prieku un balansu. Un galu galā — kā tu nodzīvo dienu, tā tu nodzīvo dzīvi.
★ ★ ★
Pat ja neesi gatava veidot savu bullet journal, ļaujies domu plūdumam — pieraksti visu, kā tu gribētu šovasar atpūsties, kas tev dod enerģiju, prieku, sirdsmieru. Raksti visu, kas tev ienāk prātā! Pēc tam to, ko vari ieplānot, pārnes savā jau esošajā kalendārā, jo visam ir vajadzīgs laiks. Un paturi prātā — atgūt kontroli pār savu laiku vari tikai tad, ja rīkosies. Katra sieviete var būt raķete, kas šaujas gaisā, bet raķetei ir vajadzīga degviela. Un degviela ir tas, kas tev patiešām dod prieku! Vispirms esi laimīga un tad būsi arī veiksmīga.
Ja pierakstīsi ne tikai savus nodomus, kas saistīti ar darba jautājumiem, bet arī plānotos ceļojumus, nedēļas nogales priekus un pat ikdienas atpūtas mirkļus, BŪS LIELĀKA IESPĒJA, KA TOS REALIZĒSI UN SPĒSI IZBAUDĪT. Jo darīsi to apzināti!
Mēs esam ļoti dažādi, tāpēc tev JĀBŪT GODĪGAI PRET SEVI, LAI SAPRASTU, KAS TEV DER UN PATĪK. Uz lapiņas uzraksti visu, kas tev dod prieku, jo atpūsties nozīmē uzlādēt savas prieka un gandarījuma baterijas.
コメント