Bieži saskaramies ar #digitaldetox tēmu — tehnoloģiju izmantošanu savā labā, vai gluži pretēji, to neizmantošanu — iemācīties, kā atslēgties un atrast savus iekšējos resursus. Produktivitātes un “digital detox” metodes, kas strādā ir patiesi interesanta un nozīmīga tēma. Šis ir mans pieredzes stāsts — kādas stratēģijas es izmantoju, lai ikdienā būtu efektīvāka un izdarītu nevis vairāk, bet gudrāk.
Kāpēc supercilvēka ideja?
Supercilvēka ideja ir bijusi aktuāla visos laikmetos, bet mūsdienās Silīcija ieleja ir kļuvusi par tādu kā spēles laukumu — tā ir ne tikai tehnoloģiju un satartup, bet arī trakāko eksperimentu un supercilvēka idejas galvaspilsēta. Viss sākas ar individuālo līmeni — 24/7 darba un dzīves stils globālās kompānijās, kas nekad neguļ un līdz ar to arī cilvēki — catch me if you can. Ko darīt, lai mēs izdarītu visvairāk? Piemēram, dažādu metožu testēšana — mikrodozēšana ar LSD vai Soylent izmantošana “kārtīga” ēdiena vietā…
Tomēr daži mūsdienu teorētiķi ir aizdomājušies vel tālāk:
Singularity ideja — tehnoloģijām attīstoties mašīna saplūdīs ar cilvēku. Piemēram, Ray Kurzwell doma — pēc 30 gadiem, ap 2045 notiks technology singularity — mašīna kļūs tikpat inteliģenta kā cilvēks un pat vēl gudrāka, mēs varēsim ar to savienoties, paplašināt savas spējas.
Tāpat arī progresīvs trends — biotech — gēnu inženierija. Pieņemot, ka cilvēks ir gēnu mašinērija, uzlabojam gēnus — padarām 10x labāku dzīves kvalitāti. Tomēr šo teoriju atspēko atklāti ētikas jautājumi — kur sākas un beidzas cilvēks. Viena galējība, mainām gēnus, lai cilvēki būtu empātiskāki un mazāk kari. Otra galējība — radīt cilvēkus — slepkavas, ko varētu izmantot, piemēram, Ziemeļkoreja.
Arī Yuval Noah Harari savā pēdējā grāmatā '21 Lessons for the 21st Century' raksta tieši par biotehnoloģijām un mākslīgo intelektu kā lielāko cilvēces un humānisma izaicinājumu, jo tiks radīti supercilvēki.
Katrā gadījumā skaidrs ir viens — nākotne ir tuvāka nekā mums šķiet, jo tehnoloģijas attīstās eksponenciālā ātrumā. Iesaku filmu 'Black Mirror', kas radīta tik pirms pāris gadiem, bet šķiet, ka daudzas lietas notiek jau tagad.
Digital Detox evanģēlisms tehnoloģiju pasaulē aizvien populārāks
Nav jābūt pasaules līmeņa zinātniekam, lai zinātu, ka tehnoloģijas attīstās strauji. Tomēr pasaulē parādās arī pavisam pretējas tendences. Pēdējos gados esmu piedalījusies daudzās ar tehnoloģijām saistītās konferencēs, kur satiekas cilvēki no visas pasaules. Gandrīz katrā konferencē bez izņēmumiem tiek apspriestas #mindfulness un #biohackingtēmas, kā nākamais trends tehnoloģiju pasaulē. Kāpēc?
Ikdienas ātrums, stress, bezmiegs, koncentrēšanās un jēgas zudums ir tikai daži no iemesliem, kas ietekmē cilvēku. Bet mēs nevaram kontrolēt citus, bet sevi vairāk kontrolēt gan mums ir iespējams, lai spētu sasniegt vairāk un neizdegtu ikdienas steigā. #mindfulness un #biohacking var palīdzēt uzlabot katra indivīda produktivitāti — kā izdarīt nevis vairāk, bet gudrāk un kā būt efektīvākam; kā šajā “žurku skrējienā” nepazaudēt jēgu, kā "draivot" savu, nevis citu cilvēku agendu.
Manas personiskās metodes — es arī eksperimentēju
"Always start with "Why?"!" un "How to get @%*& done?" — šie divi jautājumi ir mana vadošā produktivitātes mantra, kas aizvien ļoti mainās. Mana misija — nevis, kā izdarīt vairāk, bet kā zināt, ko darīt! Mēs neesam mašīnas, bet gan cilvēki — mums jāspēj darīt gudrāk, nevis vairāk! Mans dzīves moto, par ko visu laiku ikdienā sev jāiekniebj un par ko jāatcerās –
"Working hard and working smart sometimes can be two different things."
Kāpēc jāceļas piecos no rīta un ko tas dod produktivitātei un sevis uzlabošanai?
Aptuveni pirms diviem gadiem noskatījos Robina Šarmas video — How to Wake Up Early, — kas mani savā ziņā iespaidoja izmēģināt šo produktivitātes uzlabošanas metodi — celties piecos no rīta. Kad šī doma jau bija pārņēmusi manu prātu, kopā ar diviem startup founderiem — Jāni Rosu no Mailigen un Miku Opeltu no Giraffe360 — nolēmām sevi izaicināt. Jo mēs visi esam uzņēmēji, mums katru dienu ir jābūt labākajā formā, kas ir tikai efektivitātes un produktivitātes jautājums — ja pats esi sakārtots, arī darbs uz priekšu ies raitāk un veiksmīgāk. Kopš tā laikā "5 o’clock" kļuvis par manu ikdienas eksperimentu. Galu galā, pat senais latviešu sakāmvārds vēsta — “Rīta stundai zelts mutē”!
Kāpēc 5 no rīta?
Pirmkārt, veiksmes stāsti iedvesmo. Tā noteikti ir tāda skaista ilūzija un arī, nenoliedzami, veiksmīgu cilvēku evaņģēlisms. Esmu dzirdējusi daudz un dažādus stāstus — agru celšanos praktizē mūki, arī tādi pasaulē pazīstami tech uzņēmēji kā Steve Jobs, Bills Gates, Mark Zukerberg apgalvo, ka ceļas agri rītos, rakstnieki, mākslinieki, uzņēmēji. Iegooglējiet — izmetīs neskaitāmas saites par veiksmīgiem cilvēkiem, kas ceļas agri no rīta. Protams, ir arī pretēji — lasīju, ka Dānijā izveidota kustība 10 am.
Otrkārt, mana dienaskārtība — atgūt kontroli pār savu dienu un savu dzīvi.Man patīk sagatavoties dienai ar savu dienaskārtību — noteikt kas man ir svarīgs. Nostiept mugurkaulu, atgādināt sev par savu ķermeni, savām ekspektācijām no dienas, arī tas ir patīkams un garīgs moments. Piecelties piecos nozīmē vismaz divas pilnīgi egoistiskas un personiskas stundas sev un vienīgi sev. Kāds luksuss!
Treškārt, maģiskums. Ceļoties agri no rīta esmu izjutusi interesantu emocionālo spēku — varētu teikt, ka gandrīz katru rītu man ir iespēja sagaidīt saullēktu. Ziemā — neviens neredz sauli, bet ir viens periods februārī un marta sākumā, kad saullēkta laikā saule vienmēr ir. Tad viņa pazūd. Vasarā savukārt, — saule, putniņi, viss ir kluss. Tas ir sākumā. Bet tad pamazām sāk kustēties tramvajs, atkritumu mašīnas precīzi sešos manā ielā… Pilsēta mostās, bet es jau esmu bijusi pirms tam. Ideja par to, ka neviens Tevi nevar atrast un sasniegt. Neviens Tevi nevar traucēt un var pievērsties viņu dienaskārtībām. Robins Šarma to sauc par “holy hour”. Piemēram, indiešu ajūrvēdā var atrast rakstus, kas saka, ka tikai agrajos rītos var prakstizēt savas savu karmas uzlabošanu… ;))
Un beidzot, metode ir arī par paradumu disciplīnu. Paradumi kļūst par ieradumiem un ieradumi kļūst par tavu dzīvi. Every day is a new beginning. Šādā veidā es katru dienu iedodu ticību savai ideālajai dienai!
"Watch your thoughts; they become words. Watch your words; they become actions. Watch your actions; they become habit. Watch your habits; they become character. Watch your character; it becomes your destiny”. — Lao Tzu
Būtiski ir tas, ko tu agri no rīta dari, nevis tas, ka tu esi agri piecēlies
Mana ik rīta rutīna — 20:20:20 — body:soul:spirit. Arī šis ir aizguvums no Robin Sharma. Tātad ideālā formula, ko arī es savos ideālajos rītos praktizēju ir:
20 minūtes vingrošana
20 minūtes meditācija, pateicība, pozitīvā vizualizācija
20 minūtes lasīšana un svarīgāko dienas uzdevumu aprakstīšana
Body. Rīts sākas ar ķermeņa atmodināšanu un vingrošana. Mans vingrojumu komplekss iekļauj — īso jogas vingrinājumu kompleksu. Parasti ieslēdzu youtube — Yoga with Adrienne, — kas ir mans digitālais skolotājs.
Spirit. Gara atmodināšana jeb apzināšana — ideālā gadījumā meditācija. Man 20 minūtes nekad īsti nesanāk, tādēļ mēģinu 10 — guided morning meditation + dažas lūgšanas un pateicība cilvēkiem.
Mind. Prāta iekustināšana — grāmatas un dienas žurnāls (grafiks), blociņš, kur sarakstu savas dienas “misijas”. Es vispār lasu katru rītu, gandrīz bez izņēmuma. Pārsvarā — populārzinātnisko literatūru — par biznesa menedžmentu, cilvēku biogrāfijas, filosofiskas dabas apcerējumus. Esmu izmēģināju arī — fast reading aplikācijas … tomēr man svarīga ir grāmata. Savā dienas grafikā vienmēr izceļu trīs svarīgākās lietas, ko tajā dienā gribu izdarīt. Plānošana ieliek mugurkaulu — nevis 100 lietas, bet trīs svarīgākās. — “Eat your frog in the morning”.
Tā ir mana ideāla rīta formula. Vai tas man izdodas katru rītu? Nē, visbiežāk — vienkārši ceļos ap pieciem, izdzeru savu silto ūdeni ar citronu, uzvāru itāļu kafiju un lasu … un ar smalku pildspalvu blociņā aprakstu savu ideālo dienu. Ar pozitīvu noskaņu —
"How you spend your day, is how you spend your life."
Ko darīt svarīgi, bet tikpat svarīgi — ko nedarīt. Tas pat ir svarīgāk no rītiem
Daži mani personiskie triki, ko nedarīt, lai arī ļoti gribās:
Nedzert kafiju uzreiz, bet vispirms siltu citronūdeni —lai atmodinātu ķermeni.
Nevērt telefonus, datorus, epastus. Vispār nelietot gadgetus jau no iepriekšējā vakara — guļamistabai jābūt kā tumšai alai. Tas ir pietiekami liels pašdisciplīnas tests. Mani motivē ideja, ka rīts ir, kad es pati nosaku savu dienaskārtību. Ja lasu citu radītas ziņas, tad esmu viņu dienaskārtībā jau iekļuvusi.
Necelties ar modinātāju, bet panākt dabisko celšanās laiku. Labā ziņa, tas notiek pats no sevis.
Agrā celšanās sākās jau vakarā. Tas ir dzīvesstils.
Tas ir dzīves ritms — iet gulēt ap deviņiem vai desmitiem. Neskatīties TV, neslēgt iekšā datoru un telefonu. Guļamistabai jābūt kā alai — tumšai un vēsai, nekādu ierīču. Neēst vakarā neko pēc sešiem vai septiņiem.
Varbūt tas ir cīruļa dzīvesstils, bet es domāju, ka dabiski visi cilvēki ir cīruļi. To labi var pārbaudīt pie dabas. Ik gadu kādus divus mēnešus ziemu pārlaižu siltajās zemēs, pie dabas. Neko īpaši nedarot. Jā, un celšanās piecos no rīta sanāk pavisam pavisam dabiski… Tā ir mana teorija, ka dabiskais cilvēka ritms ir cīruļa ritms.
"How you spend your morning can often tell you what kind of day you are going to have."
Kādi ir mani panākumi?
Visi draugi zina, ka esmu “agrais putniņš”. Mierīgi varu aizmigt ballītes vidū. Man gribētos, lai es varētu celties agri katru rītu, bet parasti sanāk tikai no pirmdienas līdz kādai trešdienai vai ceturtdienai. Nedēļas nogurums. Citu cilvēku dienaskārtība. Pārņemtība ar darbiem. Bet — mani vienmēr nomierina doma, es varu mēģināt katru rītu no jauna. Piecelšanās no agra rīta ir mans mierinājums, mans manifests, ka katru dienu varu sākt kā jaunu apņēmīgu un pozitīvas dzīves ceļu.
Mani motivē mana supercilvēka ideja, kas nav saistīta ar "gadžetiem" vai tehnoloģijām. Mans ieguvums — manas pašas laiks, mans produktīvais un efektīvais laiks. Tas iespējams, un tikai, sakārtojot holistiski — body, mind, & spirit. Jā, tas prasa lielu pašdisciplīnu. Bet pašdisciplīnu prasa arī vēlme dzīvot laimīgu un interesantu dzīvi.
"On the one hand, we all want to be happy. On the other hand, we all know the things that make us happy. But we don’t do those things. Why? Simple. We are too busy. Too busy doing what? Too busy trying to be happy."
Comments