Uzņēmējas Dagnijas Lejiņas diena sākas līdz ar saullēktu un īpašiem rituāliem, kas palīdz saplānot stresa un dažādu darbu pilno dienu, nepazaudējot prieku un laiku arī sev. Nedēļas nogalēs savukārt augstpapēžu kurpes un žakete tiek nomainīta uz pārgājiena apaviem, jo tieši iešana Lejiņai palīdz atjaunot enerģiju jaunām virsotnēm.
Reputācijas vadības aģentūras Lejiņa & Partneri vadītājas un sieviešu ekonomiskās iespējošanas kustības Novatore iniciatores Dagnijas Lejiņas rituāli enerģijai
Foto — Edmunds Brencis
„Komunikācijas nozare ir starp desmit stresa piepildītākajām profesijām, tāpēc es ļoti daudz domāju par efektivitāti, par to, kur ņemt enerģiju un kā sabalansēt savu ikdienu. Es saprotu, ka mans kā uzņēmēja viens no galvenajiem aktīviem īstenībā ir mana enerģija – tas ir tas, ko no manis pērk klienti, ko no vadītāja pieprasa darbinieki un kā rodas jaunas idejas,”
atklāj uzņēmēja. Viņa katru dienu ceļas nemainīgi pulksten piecos no rīta. Statistika rādot, ka šāds režīms der vien 15% planētas iedzīvotāju, bet Lejiņai pie šī veselīgā ieraduma palīdz pieturēties atteikšanās no maltītē pēc pulksten pieciem vakarā, televizora neskatīšanās un došanās pie miera ap pulksten deviņiem. Ik rītu viņa velta apzinātu laiku sev, kad plānotājā ieraksta trīs konkrētās dienas misijas, kā arī notikumi, kas sniegs šodien prieku. Vakarā diena tiek novērtēta piecu baļļu sistēmā. „Ikvienam svarīgi arī apzināties savu produktīvāko laiku – vai tas ir rīts vai pēcpusdienas. Man kā cilvēkam, kurš ceļas piecos, produktīvākie noteikti ir rīti, līdz divpadsmitiem neieplānoju nekādas tikšanās, maksimāli daru visu svarīgāko, kas prasa koncentrēšanos. Pēcpusdienā, kas enerģija ir mazāk, tiekos ar cilvēkiem un saņemu enerģiju no viņiem,” Lejiņa atklāj, stāstot, ka dienas beigās ap pieciem cenšas paspēt atbildēt uz visiem e-pastiem, lai no biroja var iziet ar viegluma un labi padarīta darba sajūtu.
Jau vairākus gadu viņa praktizēju četru dienu darba nedēļu. „Daudzi uzņēmēji šo ir ieviesuši, tāpēc es domāju, ka tā ir tendence, kas saglabāsies. Mums ir lērums automatizācijas, kuru dēļ vajadzētu nonākt līdz tam brīdim, kad mēs iegūstam vairāk brīva laika, bet šobrīd diemžēl strādājam arvien garākas stundas,” uzņēmēja norāda. Viņa skaidro, ka, lai nedēļā vēl vienu dienu atvēlētu privātajai dzīvei, protams, ka jāmaina darba stils – jābūt disciplinētākam, mērķtiecīgākam, vairāk jāievieš procesu optimizācija, bet tas patiesībā esot fantastisks veids kā uzņēmējam pārskatīt dažādus procesus, lai uzzinātu, kur tiek pazaudēts laiks un kā varētu strādāt efektīvāk. „Šodien ikviens to var izmēģināt, piemēram, mēnesi savā uzņēmumā ieviest četru darba dienu nedēļu un izanalizēt pēc tam rezultātus – iesaku!” Lejiņa aicina. Viņas režīmā piektdienas ir, kā pati tās dēvē, pašdiena, kurā ieplāno laiku sev jeb pašlaiku un viens no iecienītākajiem veidiem, kā sakārtot galvu, uzņēmējai ir tieši iešana garākās pastaigās un pārgājienos.
„Cilvēks ir radīts iešanai – tas ir zīdaiņa pirmais sasniegums, arī no evolūcijas viedokļa skatoties, iešana mūs padara unikālus, bet mūsdienās to esam pazaudējuši. Staigāšana ir viens no demokrātiskākajiem un pieejamākajiem aktīvās atpūtas veidiem,”
Lejiņa saka un uzskata, ka tieši pārgājienos cilvēkam iespējams uztrenēt dzīvesspēku, pabarojot visas četras dimensijas – ķermeni, prātu, garu un sirdi. „Tas ir sports, kura laikā iespējams sakārtot domas, kā arī apzināt emocijas, nodoties dialogam ar sevi, protams, arī iepriecināt dvēseli, jo daba dziedē, ne velti Japānā jau tagad ārsti izraksta pastaigas dabā kā terapijas metodi,” viņa skaidro. Vislielākais spēks ir maziem ieradumiem, tāpēc uzņēmēja katru dienu cenšas noiet 10 000 soļu jeb septiņus kilometrus, kas ir pa spēkam katram – no rīta uz daru ar kājām, pastaiga dienas vidū pēc pusdienām un vakarā mājup tāpat – tikai ar kājām.
„Es paskaitīju, ka gada laikā, katru dienu ejot mazliet vairāk par 10 000 soļiem, esmu nogājusi 2500 kilometrus jeb ar kājām aizgājusi līdz Barselonai,”
uzņēmēja lepojas. Viņa parasti dodas pastaigās un pārgājienos viena, tam veltot vienu brīvdienu nedēļā un arī uz darbu dodoties ar kājām. „Šis veselīgais paradums ir viena no manām labākajām investīcijām sevī. Varenākajā pārgājienā, ar ko lepojos, devos pandēmijas sākumā, kad viena pati no Lietuvas robežas ar kājām mēneša laikā atnācu līdz Rīgai. Tie bija apmēram 500 kilometri. Lai gan, lai apiet apkārt Zemei, nepieciešami 12 gadi, es jau pēc mēneša jutos pavisam cits cilvēks, ” viņa smaidot atklāj un mudina ikvienu pievienoties.
Comments